| Chapter 18 |
1 | Bet vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt, |
2 | Sacīdams: Vienā pilsētā bija kāds tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. |
3 | Bet kāda atraitne bija tanī pilsētā; un viņa nāca pie viņa un sacīja: Aizstāvi mani pret manu pretinieku! |
4 | Un tas ilgu laiku negribēja. Bet pēc tam viņš sevī sacīja: Lai gan es Dieva nebaidos un no cilvēkiem nekaunos, |
5 | Tomēr, lai šī atraitne mani neapgrūtinātu, es spriedīšu tiesu, ka viņa, beigās atnākusi, neuzbruktu man. |
6 | Bet Kungs sacīja: Klausieties, ko netaisnais tiesnesis saka! |
7 | Un vai Dievs lai nespriestu taisnīgu tiesu saviem izredzētajiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, un nebūtu pacietīgs ar viņiem? |
8 | Es jums saku, ka Viņš drīz tiem spriedīs taisnīgu tiesu. Tomēr, kā rādās, vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs ticību virs zemes? |
9 | Bet tiem, kas sevi uzskatīja taisnīgus esam un citus nicināja, Viņš sacīja šo līdzību: |
10 | Divi cilvēki iegāja svētnīcā Dievu lūgt. Viens bija farizejs un otrs muitnieks. |
11 | Farizejs nostājies sevī tā lūdza: Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds, kā citi cilvēki: laupītāji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks! |
12 | Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir. |
13 | Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot pie savām krūtīm, sacīja: Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs! |
14 | Es jums saku: šis aizgāja savās mājās attaisnots, bet tas ne. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts. |
15 | Bet arī bērnus Viņam atnesa, lai Viņš tiem pieskartos. Kad mācekļi to redzēja, tie norāja tos. |
16 | Bet Jēzus pasauca viņus un sacīja: Laidiet bērnus pie manis nākt un neliedziet viņiem to, jo tādiem pieder Dieva valstība! |
17 | Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tanī neieies. |
18 | Un kāds priekšnieks jautāja Viņam, sacīdams: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi? |
19 | Bet Jēzus viņam sacīja: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs. |
20 | Baušļus tu zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev būs tēvu un māti godāt. |
21 | Tas sacīja: To visu esmu izpildījis kopš jaunības. |
22 | Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņam: Vēl viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man! |
23 | To dzirdēdams, viņš noskuma, jo bija ļoti bagāts. |
24 | Bet Jēzus, redzēdams viņu noskumušu, sacīja: Cik grūti tiem, kam nauda, ieiet Dieva valstībā! |
25 | Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā. |
26 | Tad tie, kas dzirdēja, sacīja: Un kas tad var kļūt pestīts? |
27 | Viņš tiem sacīja: Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam. |
28 | Bet Pēteris sacīja: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev. |
29 | Viņš tiem teica: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas atstājis māju vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Dieva valstības dēļ |
30 | Un kas nesaņem daudz vairāk jau šinī laikā, bet nākošajā mūžā mūžīgo dzīvi. |
31 | Bet Jēzus ņēma tos divpadsmit sev līdz un sacīja viņiem: Lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi; un viss izpildīsies, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. |
32 | Jo Viņu nodos pagāniem un apsmies, un šaustīs, un apspļaudīs, |
33 | Un pēc šaustīšanas Viņu nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām. |
34 | Bet no tā viņi neko nesaprata; un šis vārds palika tiem apslēpts; un viņi neaptvēra to, kas tika runāts. |
35 | Bet notika, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds aklais sēdēja ceļmalā un ubagoja. |
36 | Un, kad viņš dzirdēja ļaužu pulku garām ejam, tas jautāja, kas tas ir. |
37 | Bet viņam pateica, ka Jēzus Nācarietis iet garām. |
38 | Tad viņš sauca, sacīdams: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! |
39 | Bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! |
40 | Tad Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un kad tas tuvojās, viņš jautāja tam, |
41 | Sacīdams: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet viņš sacīja: Kungs, lai es redzu! |
42 | Un Jēzus sacīja viņam: Topi redzīgs, tava ticība tevi glābusi. |
43 | Un tūdaļ viņš kļuva redzīgs un, Dievu godinādams, sekoja Viņam. Un visa tauta, to redzēdama, godināja Dievu. |