| Chapter 11 |
1 | Tātad es jautāju: Vai Dievs savu tautu ir atmetis? - Nekādā ziņā; jo arī es esmu izraēlietis, Ābrahama pēcnācējs, no Benjamīna cilts. |
2 | Dievs nav atmetis savu tautu, kuru Viņš iepriekš bija izredzējis. Vai jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojās Dievam par Izraēli? |
3 | Kungs, tie nogalināja Tavus praviešus, viņi nopostīja Tavus altārus, un es esmu viens atlicis, un viņi tiecas pēc manas dzīvības. |
4 | Bet ko saka viņam Dieva atbilde? - Es atstāju sev septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā. |
5 | Tā arī šinī laikā izglābts ir atlikums saskaņā ar žēlastības izvēli. |
6 | Bet ja no žēlastības, tad jau ne darbu dēļ, citādi žēlastība nebūtu žēlastība. |
7 | Kā tad ir? - Pēc kā tiecās Izraēlis, to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasniedza, bet pārējie palika apstulbināti, |
8 | Kā rakstīts: Dievs deva viņiem truluma garu: acis, lai neredzētu, un ausis, lai nedzirdētu līdz pat šai dienai. |
9 | Un Dāvids saka: Viņu galds lai tiem kļūst par slazdu un cilpu, un apgrēcību, un atmaksu. |
10 | Viņu acis lai tiek aptumšotas, ka tie neredzētu, un viņu muguras liec vienmēr! |
11 | Tātad es jautāju: Vai viņi tā klupuši, lai kristu? Nekādā ziņā; bet viņu grēka dēļ pestīšana nākusi pagāniem, lai viņi ar tiem sacenstos. |
12 | Bet ja viņu grēks ir pasaulei bagātība, un viņu mazais skaits pagāniem ieguvums, tad jo vairāk viņu pilnskaits. |
13 | Un jums, pagāniem, es saku: Kamēr es esmu pagānu apustulis, es savu kalpošanu pagodināšu, |
14 | Kaut kādā veidā pamudinādams savus ciltsbrāļus uz sacensību un dažus no viņiem izglābdams. |
15 | Ja jau viņu atmešana ir izlīdzināšana pasaulei, kas tad būs pieņemšana, ja ne atdzīvināšana no mirušiem? |
16 | Ja pirmupuris ir svēts, tad arī visa mīkla, un ja sakne ir svēta, tad arī zari. |
17 | Bet ja daži zari nolauzti un tu, meža olīvkoka atvase, esi uzpotēta to vietā un esi kļuvusi olīvkoka saknes un sulas līdzdalībniece, |
18 | Tad nelielies zaru priekšā! Bet ja lielies, tad zini, ka ne tu nes sakni, bet sakne tevi! |
19 | Tu varbūt sacīsi: Zari tika nolauzti, lai mani uzpotētu. |
20 | Labi! Tie nolauzti neticības dēļ, bet tu stāvi, pateicoties ticībai; neesi augstprātīgs, bet bijīgs! |
21 | Jo ja Dievs nav saudzējis dabiskos zarus, tad taču arī tevi nesaudzēs. |
22 | Tāpēc vēro Dieva labumu un bardzību: bardzību pret tiem, kas krituši, bet pret sevi Dieva labumu, ja tu labajā pastāvēsi, citādi arī tevi nocirtīs. |
23 | Bet arī tie tiks uzpotēti, ja viņi nepaliks savā neticībā, jo Dievs ir spējīgs viņus atkal uzpotēt. |
24 | Jo ja tu esi nocirsts no meža olīvkoka, kam pēc dabas piederi, un pret dabu uzpotēts labajam olīvkokam, tad jo vairāk tie, kas attiecīgi savai dabai tiek uzpotēti savam olīvkokam. |
25 | Bet es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu (lai jūs nekļūtu iedomīgi), ka viena Izraēļa daļa skarta ar aklumu, līdz kamēr tautu visums būs iegājis. |
26 | Un tā viss Izraēlis tiktu glābts, kā rakstīts: No Siona nāks Glābējs un novērsīs bezdievību no Jēkaba. |
27 | Un šī ir mana derība ar viņiem, ka es piedošu viņu grēkus. (Is.59,20) |
28 | Attiecībā uz evaņģēliju viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ, bet kas attiecas uz izredzēšanu, viņi ir vismīļie sentēvu dēļ. |
29 | Jo žēlastības dāvanas un aicinājumu Dievs nenožēlo. |
30 | Jo kā arī jūs kādreiz neticējāt Dievam, bet tagad esat ieguvuši žēlsirdību viņu neticības dēļ, |
31 | Tā arī viņi neticēja jūsu apžēlošanai, lai paši iegūtu apžēlošanu. |
32 | Jo Dievs visu ieslēdzis neticībā, lai visus apžēlotu. |
33 | Ak, kāds ir Dieva gudrības un zināšanas bagātību dziļums! Cik neizprotami ir Viņa lēmumi un neizdibināmi Viņa ceļi! |
34 | Jo kas gan ir izpratis Dieva prātu, vai kas bijis Viņa padomdevējs? |
35 | Vai kas Viņam iepriekš ko devis, lai saņemtu atlīdzinājumu? |
36 | Jo no Viņa un caur Viņu, un Viņā ir viss. Viņam lai gods mūžīgi! Amen. |